par studiju
salons
galerija
afiša
saites
partneri
kontakti
projekti raksti lapas karte ieteikumi EN  
 Raksti
  Akmens darbarīki, ieroči un kulta priekšmeti
sagatavoja "Etnostils"

   Akmens, kas kādreiz izmantots kā darbarīks, var kļūt par kaut ko mītisku un noslēpumainu. Piemēram, līdz pat mūsu dienām tīrumos un laukos laiku pa laikam atrod no akmens izgatavotus cirvjus ar izurbtu kātcaurumu. Gandrīz visi mūsdienu cilvēki šajā atradumā arī redz cirvi, taču vēl nesenā pagātnē akmens kātcauruma cirvjus uzskatīja par Pērkona lodēm vai Pērkona bultām, ar kurām Pērkons apkaro savus ienaidniekus Velnu un Jodu. Šādi ticējumi pierakstīti tepat Latvijā laikā starp pirmo un otro pasaules karu. Vēl mūsu gadsimta (20. gadsimts, red. Piezīme) septiņdesmitajos gados fiksēti līdzīgi uzskati. Pēc tautas ticējumiem, braukot Pērkona lodi gar sāpošiem zobiem, varot novērst zobu sāpes, ar to varot izārstēt arī citas slimības. Lai govs dotu vairāk piena, ar Pērkona lodi nobraucīja govs tesmeni.
*Juris Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi. – Rīga, Avots, 1990. (4. lpp.)

   Jakuti senatnē uzskatīja, ka debesu dievības sašķeļ kokus, raidot tajos akmens bultas, šķēpus, nažus vai cirvjus, bet zibens ir to ugunīgā trajektorija. Tāpēc, ja cītīgi pārmeklējot vietu ap zibens saspertu koku, tad varot atrast šo “zibens bultu” uzgaļus, bet ja paveicas, tad iespējams atrast arī daudz vērtīgākus priekšmetus – akmens cirvi. Pats interesantākais ir tas, ka šī leģenda, kurai ļaudis ticējuši senatnē (līdz pat padomju varas pirmajiem gadiem, ko apliecina etnogrāfa V. Ņikiforova aptaujas), nereti guvusi praktisku apstiprinājumu un cilvēki tik tiešām atraduši, pie zibens saspertiem kokiem, mākslīgi apstrādātus akmeņus ar izteiktām ieroču formām. Tagad ir zināms, ka patiesībā starp koku saknēm paslēptās “zibens bultas” bija nevis raidītas no debesīm, bet gan ir ļoti sens senču atstāts mantojums. Visdrīzāk, ka senos laikos, lieli un atsevišķi augoši koki, kuros, kā zināms, bieži sper zibens, kādreiz ir kalpojuši par senām kulta vietām un akmens vai krama ieroči tika ziedoti kādai no dievībām, piemēram Pērkona Dievam...
   Vēlāk, ņemot vērā šo vai līdzīgas leģendas, Sibīrijas šamaņi (oiuni) centās iegūt kādu no akmens “debesu relikvijām”, lai tās izmantotu savos upurēšanas rituālos, un nešķīrās no tiem pat pēc nāves, ko apliecina uzietie reliktie ieroči šamaņu apbedījumos.
* Федоров В.Н. Тайны вуду и шаманизма. – М.: Вече, 2003. – 480с. (Великие тайны)

 

 
© 2004 - 2018 Mājas lapa no "Dators x Dizains". Mājas lapas uzturēšana no Webhosts.lv SEMDE.lv Kalējs pasākumos